Mans pirmais gredzens. Stāsts, kas sākās pirms 30 gadiem

Pirms 30 gadiem es izgatavoju savu pirmo gredzenu. Tas nebija pasūtījums, tas nebija projekts un noteikti nebija darbs ar domu par karjeru. Tas bija gredzens manai mammai.

Šis pirmais gredzens bija mans sākuma punkts juveliermākslā. Tajā laikā vēl nebija runas par dizaina koncepcijām, zīmolu vai klientu pieredzi. Bija tikai vēlme izdarīt darbu godīgi, precīzi un ar sajūtu, ka rotaslieta ir domāta konkrētam cilvēkam, nevis vitrīnai.

Atceroties šo gredzenu šodien, es skaidri redzu, cik daudz no tā brīža ir saglabājies arī manā darbā tagad. Individuāla pieeja, uzmanība detaļām, proporcijām un tam, lai gredzens būtu ērts ikdienā. Ne tikai skaists, bet piemērots visai dzīvei.

Juvelieris Rīgā ar 30 gadu pieredzi nekļūst vienā dienā. To palīdz veidot gadi, roku darbs, kļūdas, mācīšanās un ļoti personiski sākumi. Tieši tāpēc man joprojām ir svarīgi zināt, kam rotaslieta tiek radīta, kādam dzīvesveidam, kādām sajūtām...

Šodien es veidoju saderināšanās un laulību gredzenus pēc individuāla pasūtījuma, izmantojot zeltu, platīnu, briljantus un dimantus, pielāgojot katru detaļu cilvēkam. Taču pamatvērtība nav mainījusies. Labs gredzens sākas nevis ar dizainu, bet ar cilvēku.

Un, iespējams, tieši tāpēc mans pirmais gredzens, kas tapa mammai pirms 30 gadiem, joprojām ir svarīgākais atskaites punkts manā darbā.